Martins Zemitis: Europe will not be undone!

Age: 35
Nationality: Latvian
Family info: Married, 2 kids: Martins Jr. – 4.5, Esther – 3
Occupation: (since 1 January 2014) European Commission, Riga, Latvia; before: Administrator, European Parliament, Brussels
Hobbies: Fitness, squash, alpine skiing, theatre, travel, debating and reading biographies of noted statesmen.
Languages: Latvian, English, Russian, French
Favorite dish: Steak with “frites”
Personal motto: If you do something, why not do it to the highest quality?

Another voice from Latvia: Martins’ sparring partner
Read it in Latvian
Deutsche Zusammenfassung
Sommaire en français

martins zemitis 6You were born in Latvia, you studied in the United States but in the end, you picked Brussels – the very centre of the EU – to settle. Why is that?
Coming from newly independent Latvia, which was a closed society under the Soviet Union but aspired to become a member of the European Union, I did my undergraduate studies in America. Through studying world and European history, literature and economics, I became acutely aware of the diversity of cultures, which permeates the European project. The unique way Europe was able to turn historical differences into positive values through common institutions, markets and mobility was an astonishing story.

You wanted to be part of this European project?
Indeed and it is amazing; this ‘machine’ of 28 countries (and counting) and 24 languages shouldn’t really work, but it does. And this is why I work for Europe – out of admiration for the project, but mainly for the opportunity to make this project better, in some small personal way.

The greatest success in the history of the EU is that Europe is at peace and still remains a magnet for other countries which aspire to the same high standards of democracy, human rights and rule of law.

What is a typical day in the office like?
Let me give you a concrete example of what I do, and what I am also very proud of. Some time ago the European Parliament voted on the budget framework for the next seven years. As a member of the Budget Secretariat team, I was involved on a daily basis in preparing the EP positions, votes, amendments, strategies and positions and advising the MEPs involved. My particular area of responsibility was related to citizens and security. As a part of our work, the Parliament emphasised that to tap into the potential of European artists, designers, students, actors and other creative minds we should give more money to “creative industries”, even if the total amount of the budget is significantly reduced. In the end, the Parliament succeeded in improving the Commission’s proposal and convinced them that a 10% increase in Creative Europe programme was warranted. This was a great day for me.

And were you able to share this success with friends and family?
I posted this news immediately following the vote in Strasbourg on my Facebook wall, and budding actor friends who are studying drama in London started immediately putting “likes” and “sharing” this entry. They wrote personal messages of appreciation. I could feel how my work with charts, graphs and legal arguments had finally resulted in something concrete, directly felt and appreciated by a group of my artist friends. That is quite rewarding!

Some people believe the EU bureaucratic machinery is too big.
A lot of people think that European bureaucracy is huge and the European budget is wildly out of proportion with the savings and cuts that the national budgets have experienced. But in reality, the total number of bureaucrats working in the whole European system is comparable to that of public administration of the city of Edinburgh, and the management of the European Parliament costs each European tax payer €3 per year – a cost of a nice cup of coffee in Paris. Can anyone really say that this is too big?martins zemitis 7

But is there room for improvement regarding the EU’s organisation?
For sure, the EU can still do more to further modernise European public service. There is still a lot of undue bureaucracy and sub-optimal process management in place, partly due to the rapid expansion from the original six member states in the 1950s to 28 member states now. The institutional structures, while always in a state of transition, have not kept pace with the cutting-edge discoveries in efficiency, ergonomics and process optimisation. Lengthy deliberations and long transposition times sometimes mean that the fruits of one’s labour are not easily visible or tangible in the short term. One must learn to be patient and base one’s motivation on more abstract ideals rather than concrete impacts.

How do you see Europe’s future? What are the long term projects the EU stands for?
The greatest success in the history of the EU is that Europe is at peace and still remains a magnet for other countries which aspire to the same high standards of democracy, human rights and rule of law. The way Europe has been able to stick together and exhibit solidarity with countries in financial crisis in the north and south alike further reinforces the understanding that splits and cleavages are no longer possible. This is a project from which there is no return. Europe will not be undone. Yes, it will debate the right way to continue. Yes, it will take two steps forwards and one step back. And yes, it will stop to reflect every once in a while on the best way to develop. But that is ok.

Is there a particular moment in Brussels you remember?
When the EU won the Nobel Peace Prize, I was on my way to lunch with some colleagues in the Jacques Delors Building (the home of the two EU consultative committees, the Committee of the Regions and the European Economic and Social Committee). The ceremony was being broadcast live on a big screen in the lobby. I missed lunch that day, but being a part of a project whose accomplishments include winning the world’s most prestigious peace prize has been a source of inspiration to me, not only on that day but for many days since. But I guess that day in particular I was really proud to be a part of it.

martins zemitis 4Do you see yourself as a citizen of Europe, Latvia or Brussels?
I think it is a mixture of all three. For example, at home we like to cook Belgian recipes but with Latvian ingredients. For instance, the very basic pommes frites – double cooked oil-fried potatoes – you can’t get a more Belgian dish than this, but we bring the potatoes from ‘home’ in Latvia, because we find that they just don’t taste the same here – and tastes tend to linger with us strongly as memories from childhood… But at the same time, when I talk about Cultural Capitals of Europe, I feel like a citizen of Riga because my home town will be the Cultural Capital of Europe in 2014. When I talk about the “singing revolution” I feel Latvian, because this is what the transition to democracy in Latvia was called. And finally, when I talk about history I feel European, because history has so often divided Europe and Europeans but it is also our challenge to build a common history now and to develop a more common understanding of our past history.

Diversity, Solidarity, Peace. Europe is our future. It’s up to all of us.

para

Ina Strazdina: It is time to turn the tide!

Age: 37
Nationality: Latvian
Occupation: Journalist
Hobbies: arts and literature
Link with Martins Zemitis: Many years of professional links

Ina, Martins' sparring partner

Ina, Martins’ sparring partner

As a Latvian journalist you must have a good sense of how people in your home country feel about the EU?
Latvia is a Member State of the EU which means that it follows EU legislation and values. Freedom in Europe was a long-time dream for my country and it also inspired its desire for freedom. As an EU correspondent for the Latvian media, covering a lot of Latvian-EU issues I feel that we still have a lot to do to regain the level and status Latvia enjoyed before the Soviet occupation.

Are people in Latvia worried about what is being decided in Brussels?
Joining the eurozone [it happened on 1 January 2014 for Latvia] is something that people are concerned about. We have changed currency before, but there is a lot of uncertainty currently associated with the eurozone. The euro crisis is not really helping either. Moreover, Latvians are also afraid to lose their beloved lats as it is more than just our currency, it is also regarded as one of the strongest symbols of Latvia as an independent state.Ina Strazdina1

How do you know Martins Zemitis?
I have known Martins Zemitis for a long time. We met in Brussels more than 10 years ago. He has worked in Brussels for many years, with a couple of years break in Riga. He was very successful in the European Parliament’s Budget Committee and has helped me to understand and to explain complicated topics related to the EU budget issues. Martins is a good example of an EU civil servant; they are not faceless bureaucrats but highly committed and intelligent servants working on behalf of European citizens.

What do you think should happen to strengthen peoples’ confidence in the European Union?
Europe has to get out of the crisis. I really hope that Europe gets back to normalcy in the foreseeable future. I’ve had enough reading and writing about the crisis and about job losses. It is time to turn the tide.

Freedom and Prosperity. Europe is our future. It’s up to all of us.

para

Age: 37
Vecums: 37
Tautība: Latviete
Nodarbošanās: Žurnāliste
Vaļasprieki: Māksla un literatūra
Saistība ar Mārtiņu Zemīti: Daudzgadīgas profesionālas attiecības

Ina Strazdiņa: Ir laiks pārvarēt krīzi!

Kā Latvijas žurnālistei Jums visdrīzāk ir labs priekšstats par to, ko cilvēki Latvijā izjūt pret Eiropas Savienību…
Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas nozīmē, ka tā seko Eiropas likumiem un vērtībām. Brīvība kā viena no Eiropas pamatvērtībām iedvesmoja arī manas valsts tiekšanos uz brīvību, bet kā Latvijas mediju Eiropas korespondente, kurai ikdienā jāveido ziņas par daudziem ES lēmumiem un to ietekmi uz Latviju, es jūtu, ka mums vēl daudz jāpaveic, lai sasniegtu to līmeni un statusu, ko Latvija baudīja pirms padomju okupācijas.

Vai cilvēki Latvijā ir norūpējušies par to, kas tiek izlemts Briselē?
Šobrīd Latvijā cilvēki ir satraukušies par Latvijas pievienošanos eirozonai [tā notika 2014.gada 1.janvārī]. Latvijā nauda ir mainījusies daudzreiz, bet šobrīd ar eirozonu saistās daudz nedrošības. Eirozonas krīze, kura jopojām dominē ziņu virsrakstos, saprotams, nepalīdz. Latvieši baidās arī pazaudēt savu iemīļoto latiņu, kas ir bijis kaut kas vairāk nekā tikai naudas vienība. Lats bijis viens no spēcīgākajiem Latvijas neatkarības simboliem.

Kā Jūs pazīstat Mārtiņu Zemīti?
Es Mārtiņu pazīstu ilgus gadus – mēs pirmoreiz satikāmies Briselē pirms vairāk nekā 10 gadiem. Viņš savu karjeru attīstījis Briselē, ar dažu gadu pauzi Latvijā. Viņa pēdējais amats Briselē bija Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas administrators, un viņš man ir daudz palīdzējis, izzinot sarežģītos Eiropas Savienības budžeta līkločus. Mārtiņš ir labs Eiropas ierēdņa piemērs – ierēdņi nav tikai neredzami birokrāti, bet ļoti inteliģenti un atbildīgi darbinieki, kuri strādā Eiropas pilsoņu labā.

Kam, Jūsuprāt, būtu jānotiek, lai stiprinātu cilvēku uzticību Eiropas Savienībai?
Eiropai ir jātiek ārā no krīzes. Es patiešām ceru, ka Eiropa atgriezīsies pie normālas lietu kārtības pārskatāmā nākotnē. Man jau ir apnicis lasīt un rakstīt par krīzi un bezdarbu. Ir laiks griezt vēstures ratu uz priekšu.

Brīvība un labklājība. Eiropa ir mūsu nākotne, tā ir atkarīga no mums!

para

Mārtiņš Zemītis: Eiropu nevienam neizjaukt!

Vecums: 35
Tautība: Latvietis
Ģimene: Precējies, 2 bērni: Mārtiņš juniors – 4.5 gadi, Estere Elizabete – 3 gadi
Nodarbošanās: (kopš 2014.gada 1.janvāra) Ekonomists, Eiropas Komisija, Rīga, Latvija
Iepriekš: Administrators, Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas sekretariāts, Brisele
Intereses: Fitness, skvošs, kalnu slēpošana, teātris, ceļošana, debates un politiķu biogrāfiskie romāni
Valodas: Latviešu, angļu, krievu, franču
Mīļākais ēdiens: Steiks ar ceptiem kartupeļiem
Moto: Ja kaut ko dari, kāpēc to neizdarīt izcili?

martins zemitis 3Jūs esat dzimis Latvijā, mācījies Amerikā, bet šobrīd par savu mājvietu esat izvēlējies Briseli – Eiropas Savienības epicentru. Kāpēc?
Piedzimu un skolā gāju Lavijā, kas tajā laikā bija slēgta sabiedrība Padomju Savienībā, bet studēt augstskolā devos uz Ameriku, jo dzelzs priekškars jau bija pavēries. Augstskolā, studējot un iedziļinoties pasaules un Eiropas vēsturē, literatūrā un ekonomikā, es sastapos ar to kultūru daudzveidību, kas caurstrāvo vienotās Eiropas projektu. Unikālais veids kā Eiropa spēja pārvērst savus vēsturiskos konfliktus pozitīvās vērtībās caur kopīgām instiūcijām, tirgiem un mobilitāti bija stāsts, kas mani patiešām iedvesmoja un aizrāva.

Un tad jūs izlēmāt, kā vēlaties piedalīties šajā Eiropas projektā?
Tieši tā, un tas patiešām ir aizraujoši; šai 28 valstu un 24 valodu “mašīnai” īstenībā nevajadzētu darboties, bet tā darbojas. Un tas ir nozīmīgs iemesls, kāpēc es strādāju Eiropas labā – apbrīnojot sasniegto, bet vēloties padarīt Eiropas Savienību labāku, kaut mazā, personiskā veidā, savu iespēju robežās.

Lielākais sasniegums Eiropas vēsturē ir tas, ka Eiropā valda miers un tā joprojām ir magnēts valstīm, kuras tiecas uz augstiem demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas standartiem.

Ko jūs ikdienā darāt savā birojā?
Dalīšos ar kādu konkrētu darba piemēru, par ko esmu lepns. Pirms neilga laika Eiropas Parlaments nobalsoja par budžeta ietvaru nākamajiem septiņiem gadiem. Kā Budžeta sekretariāta komandas loceklis ikdienā biju iesaistīts eiroparlamenta pozīciju, balsojumu un stratēģiju sagatavošanā un padomu sniegšanā parlamenta deputātiem. Mana atbildība bija budžets kultūras, pilsonības un drošības jomās. Parlamenta pozīcija šajā budžeta sadaļā bija sakņota pārliecībā, ka Eiropas mērogā vairāk jāinvestē mūsu māksliniekos, dizaineros, studentos, aktieros un citos radošajos prātos, lai piesaistītu viņu potenciālu “radošo industriju” attīstībai, pat ja budžeta kopapjoms tiek samazināts. Galu galā, pēc divu gadu darba, eiroparlamentam izdevās uzlabot Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu un pārliecināt dalībvalstis, ka 10% pieaaugums finansējuma programmai “Radošā Eiropa” ir pamatots un nepieciešams. Diena, kad notika parlamenta gala balsojums par šo programmu, man bija laimīga diena.

Vai jūs dalījāties savā priekā ar draugiem un ģimenes locekļiem?
Uzreiz pēc plenārsēdes balsojuma Strasbūrā, es ierakstīju jaunumus par finansējuma palielināšanu uz savas Facebook “sienas”. Mani draugi – topošie aktieri –, kas Londonā šobrīd studē aktiermeistarību, nekavējoties sāka spiest “man patīk” un izplatīja tālāk manu ziņu. Viņi pievienoja komentārus, kuros apliecināja pateicību. Tajā brīdi es sapratu, ka mans daždien nepateicīgais darbs ar tabulām, grafikiem, notām un juridiskiem argumentiem ir vainagojies ar konkrētu rezultātu, ko novērtē un izjūt grupiņa topošo profesionāļu. Tā bija patīkama, labi izdarīta darba sajūta.

Vienlaikus, tas ir arī konkrēts piemērs tam, ko ikdienā dara Eiropas ierēdņi. Tomēr daudzi uzskata, ka birokrātiskā mašinērija ir pārāk liela…
Patiešām, daudzi domā, ka Eiropas ierēdniecība ir bezizmēra un Eiropas budžets nav samērojams ar tiem ietaupījumiem un griezieniem, kurus iepriekšējos gados piedzīvojuši dalībvalstu nacionālie budžeti. Tomēr realitātē kopējais “birokrātu” skaits visā Eiropas sistēmā ir salīdzināms ar vienas Edinburgas (Skotija) pilsētas pārvaldes darbinieku skaitu un, piemēram, Eiropas Parlamenta gada budžets vienam nodokļu maksātājam gadā izmaksā ap 3 eiro – tikpat, par cik var nopirkt vienu labu tasīti kafijas Parīzē. Vai tiešām šādi – salīdzinoši – paskatoties, kāds vēl apgalvos, ka birokrātija ir par lielu?martins zemitis

Bet jūs taču nenoliegsiet, ka ES varētu būt efektīvāka tās darba organizācijā?
Neapšaubāmi Eiropas Savienībai ir jātiecas uz tālāku pārvaldes modernizāciju. Pastāv vēl pārāk daudz, manuprāt, lieku procedūru un uzlabojamu sistēmu. Daļēji tas skaidrojams ar “straujas augšanas sindromu” – no sākotnējām sešām dalībvalstīm 1950.gados līdz 28 dalībvalstīm šodien. Institūcijas, kaut arī mainījušas, ne vienmēr mainījušās tik ātri, lai samērotos ar jaunākajiem atklājumiem efektivitātē, ergonomikā un optimizācijā. Ilgie kompromisa meklējumi starp institūcijām un garie likumu ieviešanas termiņi reizēm padara neiespējamu ātri plūkt sava darba augļus. Ir jāiemācās pacietība un darba motivācija reizēm jārod vairāk abstraktos ideālos, nekā konkrētos sasniegumos.

Kādu jūs redzat Eiropas nākotni? Ko Eiropa mums visiem nozīmē ilgtermiņā?
Lielākais sasniegums Eiropas vēsturē ir tas, ka Eiropā valda miers un tā joprojām ir magnēts valstīm, kuras tiecas uz augstiem demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas standartiem. Veids, kā Eiropa ir spējusi “saspiesties ar mugurām kopā” un parādīt solidaritāti ar valstīm gan ziemeļos, gan dienvidos, kuras smagāk skārusi finanšu krīze, vēl un vēlreiz apliecina, ka dalīšanās un dziļi konflikti vairs nav iespējami. Šis ir projekts, kurš nav atdarāms. Protams, Eiropa debatēs par pareizāko ceļu uz priekšu. Protams, Eiropa katrreiz spers divus soļus uz priekšu un vienu – atpakaļ. Un, protams, ik pa brīdim Eiropa apstāsties, lai pārdomātu, kurš ir pareizākais ceļš uz priekšu. Bet Eiropa nenoies no sliedēm.

martins zemitis 2Vai jūs esat lepns piedalīties šajā procesā?
Kad Eiropas Savienībai pasniedza Nobela miera prēmiju, es kopā ar dažiem kolēģiem biju ceļā uz pusdienām Jacques Delors ēkā (kurā izvietotas divas ES kosultatīvās komitejas – Reģionu komiteja un Eiropas Ekonomiskā un sociālā komiteja). Ceremoniju no Oslo pārraidīja uz liela ekrāna Delors ēkas lobijā. Todien es nokavēju pusdienas, bet apziņa, ka esi daļa no projekta, kurš nopelnījis pasaules augstāko miera prēmiju, iedvesmoja mani gan tajā dienā, gan daudzas dienas uz priekšu. Bet todien es biju īpaši lepns.

Vai jūs sevi uzskatāt par eiropieti, latvieti vai Briseles pilsoni?
Kaut kādās proporcijās, pa daļai no katra. Piemēram, mājās mums patīk gatavot belģu receptes, bet ar Latvijā augušām sastāvdaļām. Tos pašus parastākos pommes frites – divreiz eļļā ceptus kartupelīšus, kas ir tipiski beļģisks ēdiens, mēs cepam no izejvielām, kas Briselē atgādātas no Latvijas, jo mums šķiet, ka kartupeļi Briselē negaršo tā, kā Latvijā, un tieši garšas kā bērnības un dzimtenes atmiņas svešumā pietrūkst visvairāk. Tajā pašā laikā, kad es runāju ar kolēģiem par Eiropas kultūras galvaspilsētām, es jūtos rīdzinieks, jo mana dzimtā pilsēta šogad ir visas Eiropas kultūras galvaspilsēta. Kad stāstu par “dziesmoto revolūciju”, es jūtos latvietis, jo tā saucās revolūcija, kas atnesa Latvijas neatkarību. Visbeidzot, kad es domāju par vēsturi, es jūtos eiropietis, jo vēsture tik bieži ir sadalījusi Eiropu, bet mūsu izaicinājums tagad ir veidot gan kopēju Eiropas nākotni, gan arvien kopīgāku izpratni par Eiropas pagātni.

Daudzveidība, Solidaritāte, Miers. Eiropa ir mūsu nākotne, tā atkarīga no mums!

para

Martins Zemetis: Europa wird nicht auseinanderbrechen!

“Die Anzahl der MitarbeiterInnen aller EU-Institutionen gleicht dem des öffentlichen Dienstes der Stadt Edinburgh.”

Nach seinem Studium in den Vereinigten Staaten von Amerika, widmete sich der sport- und kulturbegeisterte Vater zweier Kinder, Martins Zemetis, ganz Europa und arbeitete zunächst im Budgetausschuss des Europäischen Parlaments, bevor er im Jänner 2014 in die Vertretung der Europäischen Kommission in Riga wechselte. Das Brüsseler “Steak-frites” ist nach wie vor seine Lieblingsspeise.
Für den Letten ist es wichtig, dass er als Teil des europäischen Projekts seinen Beitrag zu einem besseren Europa leisten kann. Ganz besonders stolz war er, als die Europäische Union mit dem Friedensnobelpreis ausgezeichnet wurde. Er betont, dass die Anzahl der EU-MitarbeiterInnen entgegen einer weit verbreiteten Meinung relativ gering ist. Aber auch die europäische Verwaltung muss verbessert werden und sich auf das Wesentliche konzentrieren.
Der Erfolg Europas? Der Frieden. Und dass andere Länder nach wie vor der Europäischen Union beitreten wollen, um von unseren hohen Standards in Demokratie, Rechtsstaatlichkeit und Menschenrechten profitieren zu können.
Europäisch fühlt sich Martins Zemetis beim Gedanken an die Geschichte Europas, wogegen er ganz Lette ist, wenn er an die “singende Revolution” denkt, die die politische Änderung in seinem Lande brachte. Und er ist stolzer Bürger von Riga, der Europäischen Kulturhauptstadt 2014.

Vielfalt, Solidarität, Frieden. Europa ist unsere Zukunft. Es liegt an uns allen!

para

Martins Zemitis: L’Europe ne sera pas défaite!

“Le nombre total de fonctionnaires qui travaillent pour l’Union européenne de 28 états membres est comparable à celui de l’administration de la ville d’Edimbourg”

Martins a étudié aux Etats Unis, mais c’est en Europe qu’il a décidé de travailler. D’abord à Bruxelles puis depuis peu de retour en Lettonie, son pays d’origine, il reste fasciné par le projet européen. C’est pendant son séjour de l’autre côté de l’Atlantique qu’il a compris que ce projet à 28 dans 24 langues n’avait rien d’ordinaire, que malgré ses soubresauts la machine allait toujours trouver en elle l’énergie d’aller de l’avant.
Pour Martins, même si les processus de décision sont longs et compliqués, il n’en reste pas moins que c’est ce magnétisme qui continue d’attirer des candidats à l’adhésion, aspirant aux mêmes standards que l’Union en terme de droits de l’homme, d’état de droit et de démocratie. L’Union peut toujours mieux faire pour moderniser son administration, au service de ses citoyens, il le reconnait volontiers. Alors il essaie d’appliquer au quotidien cette maxime qu’il a trouvée dans une des biographies politiques qu’il aime lire, et qu’il a fait sienne « quand on entreprend quelque chose, pourquoi ne pas le faire le mieux possible ? »

Diversité, Solidarité, Paix. L’Europe est notre avenir. Cela ne tient qu’à nous!


 

Hearts and Minds for the EU – a project in collaboration withBST_Logo

Leave a Comment

Filed under Uncategorized

Comments are closed.